spoks
spoks -a, v.
1.Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
PiemēriRedzēt spokus.
Stabili vārdu savienojumiPēc spoka. Spoku stāsts. Spoku stunda.
1.1.Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
Piemēri..viņas nu pazudušas visas trīs, un Donats Dravnieks, vecais sakārnis un spoks, nevienam nav vajadzīgs.
Avoti: 7-2. sējums