spokoties
spokoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
Piemēri..stingri runāja, ka Blūmentāls, raugi, dažunakt spokojoties, jo.. neesot apglabāts tā, kā tas pieklājas.
1.1.pārn. Šķist, likties (par ko nevēlamu).
PiemēriInženieris tehniķis bija iedzimts pesimists, nepārtraukti pūta un vaidēja. Viņam nemitīgi spokojās bankrota drauds un pilnīga izputēšana..
1.2.pārn. Dīvaini, neparasti izturēties.
Piemēri..sunešs [šunelis] sāka klusi, bijīgi vankšķēt... Nekad agrāk Ķūcis tā nespokojās. Ja rēja, tad rēja un negrieza nevienam ceļu..
Avoti: 7-2. sējums