virsū
virsū apst.
1.parasti savienojumā ar verba «būt» formām. Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
PiemēriUpei ledus virsū.
- Upei ledus virsū.
- Arums klājās brūngani glums un spīdīgs, mēsli pazuda, it kā nekad te virsū nebijuši.
- Kareivji sāka laisties miegā.. ar somu pagalvī, ar vienu mēteļa malu apakšā, ar otru mēteļa malu virsū, šauteni pie sāniem.
2.Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
PiemēriVārīt Džamaledīns vairs nevāra savā istabiņā uz plītiņas, lai dūmi neietu uz jumta ērglim virsū, bet uz akmens pavarda aiz loga.
- Vārīt Džamaledīns vairs nevāra savā istabiņā uz plītiņas, lai dūmi neietu uz jumta ērglim virsū, bet uz akmens pavarda aiz loga.
- Arvīds pavilka mēteļa stūri ierocim vairāk virsū..
- Pēc dažām dienām [iesālīto] gaļu pārcilā, tas ir, virsējos gabalus pārvieto trauka dibenā, bet apakšējos virsū.
- Kūtij siltuma pietiks, ja tikai nelielu kārtiņu rudzāju noklās virsū.
3.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
PiemēriSēdēt akmenim virsū.
- Sēdēt akmenim virsū.
- Cietai zemei virsū stāvēdams un beidzis lidot, tikai tagad es pa īstam sāku lidot.
- ..viņa piespieda zvana pogu pa otram lāgam un turēja pirkstu virsū sekundes desmit..
- «Pēc malkas ej, ka var kurināt tam [akmenim] virsū!»
- ..spieķītis [Preimanim] bij rokā, laikam pats nometis un visu laiku gulējis virsū.
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu aizstāj verba priedēkli uz-. Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
PiemēriĢērbt mēteli virsū.
- Ģērbt mēteli virsū.
- Bērt virsū.
- Slīdēt virsū.
- Sēsties virsū.
- Laist govis uz āboliņa virsū.
- Negaiss nāk virsū.
- Kad pamodos, bija sacēlies neliels vējiņš, kas nesa man virsū ugunskura dūmu un grauzdētas maizes smaržas.
- Zālēm nedrīkst virsū dzert augļu vai dārzeņu sulu..
- ..kāda būs pirmā darba vieta, uz kāda kuģa tiks virsū, kāds būs kapteinis?
4.1.Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
PiemēriBāzties virsū.
- Bāzties virsū.
- Plīties virsū.
- Tumšas domas lien virsū.
- ..katru mīļu vakaru stājāmies tam [Jēkabam] virsū ar lūgumiem un skubinājumiem. «Palasi!» teica māte..
- ..kāpēc bļauj Lapeniekam virsū? Lapenieks nospļausies un atradīs citu meistaru..
- Suns paskatījās ienācējā, bet virsū nekrita, acīm redzot, tas nebija mājas sargs..
- Lapsa.., saodusi peles alu, saspringa, uzmeta kūkumu, lai tūdaļ kā atspere mestos virsū laupījumam.
- No kaktiem mācās virsū mitrums. Gaiss istabā piesmacis.
5.savienojumā ar priedēkļa verbu Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
PiemēriUzsist virsū latiņas.
- Uzsist virsū latiņas.
- Uzlikt roku virsū.
- Uzkrist virsū.
- Uzkāpt virsū.
- Uzdzert ūdeni virsū.
- Burzmā Didzim uzgrūdās virsū vecais Krūtaiņu tēvs.
- Drošības labad viņš palīda atkal zem labības un uzvilka sev virsū vēl krietnu kārtu.
- Lisijai iekārojās katram cukurgraudiņam uzpilināt virsū vērmeļu sulu.
5.1.pareti Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
Piemēri. Vederņikovs kaut kā savilka sev virsū.. drēbes, no kurām vēdīja sastāvējušās veļas piesmakums.
- . Vederņikovs kaut kā savilka sev virsū.. drēbes, no kurām vēdīja sastāvējušās veļas piesmakums.
6.savienojumā ar «skatīties», «raudzīties» u. tml. Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
Piemēri«Vai tas... Priedes brālis nav piedzēries?» mācītājs ieprasījās un cieti skatījās pagasta vecākajam virsū.
- «Vai tas... Priedes brālis nav piedzēries?» mācītājs ieprasījās un cieti skatījās pagasta vecākajam virsū.
- Kaspars ar Karīnu zina, ka putnabērniem ligzdiņā nedrīkst pūst dvašu un labāk pat neskatīties mazuļiem virsū.
- «Jo vairāk mantas, jo vairāk rūpju. Tā jau tev neatliek laika man ne virsū paskatīties, kur nu vēl tad!»
7.parasti savienojumā «nākt virsū» Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā).
PiemēriLietus nāk virsū.
- Lietus nāk virsū.
- Negaiss nāk virsū.
- Vētra nāk virsū.
- Tumsa nāca virsū kā neatvairāms negaiss.
- Visu dienu nelāga laiks, upes krasti tīti biezā miglā - laikam nāk virsū aukstuma Vilnis. Kā nu būs jūrā?
7.1.Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriIesnas nāk virsū.
- Iesnas nāk virsū.
- Edgars nezina, ko iesākt. Nāk virsū traka nervozitāte. Uztraukts viņš staigā pa dzīvokli un izdomā visādus variantus..
- Saspiestie sāni bija gluži zili, reizēm sāpes mocīja tā, ka ģībonis nāca virsū.
- ..vecais ar piepūli uzrausās kājās un devās uz guļamistabu: «Zini, tie kāposti mani tomēr noveica. Nāk snaudiens virsū kā ūdens.»
7.2.Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
PiemēriPavasaris nāk virsū.
- Pavasaris nāk virsū.
- Vecums nāk virsū.
- Tā kā rudens nāca virsū, daudz prātot nevarējām, vajadzēja [putniem] steigties uz siltajām zemēm.
- «..biju nobažījies, jo skolas laiks nāk virsū un man vēl nav pilns skolotāju komplekts.»
- Olte: Vakars nāk ar steigu virsū. Mudīgi jākārto guļasvietas.
8.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
PiemēriKā es ap būdas stūri, pat attapties nedabūju - lācis man virsū. Kažoku noplēsa, ielaida nagus mugurā.
- Kā es ap būdas stūri, pat attapties nedabūju - lācis man virsū. Kažoku noplēsa, ielaida nagus mugurā.
- ..viņa redzēja, ka Mārtiņš labprāt izdzēra vīna glāzi; vienu un vēl otru un tad virsū miestiņu. Tā viņš agrāk nebija darījis.
- pārn. «Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis, bet viņš izvelk maku un samaksā par visu logu.»
9.pareti Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
Piemēri«..skroderim tu visu tūliņ samaksā, kad darbs beigts, un nebadojies vis ar drēbi tā kā citi.. Labāk tev olekts virsū nekā atpakaļ...»
- «..skroderim tu visu tūliņ samaksā, kad darbs beigts, un nebadojies vis ar drēbi tā kā citi.. Labāk tev olekts virsū nekā atpakaļ...»
Stabili vārdu savienojumiUziet (retāk uznākt) (kam) virsū.
- Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū — Nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
Avoti: 8. sējums