virsteikums
virsteikums -a, v.; val.
Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
PiemēriApzīmētāja palīgteikumi parasti tuvāk raksturo virsteikuma lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu citas vārdu šķiras vārdu.
Avoti: 8. sējums