mietpilsonis
mietpilsonis -ņa, v.
mietpilsone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
PiemēriVar arī nebūt komunisma pretinieks, bet skatīties uz mūsu [padomju] īstenību ar aukstām, vienaldzīgām mietpilsoņa acīm: šeit ir labi, jo tas ir man izdevīgi, bet te, atvainojiet, slikti, taču kāda man tur daļa... ne mana cūka, ne rnana druva, lai citi izlabo.
Avoti: 5. sējums