Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mietpilsonisks
mietpilsonisks -ais; s. -a, -ā
mietpilsoniski apst.
1.Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
Piemēri..[autors] aktrisei īpaši veltīja lomu - mietpilsonisku lēdiju, anglieti, kas ļoti sašutusi, ka krievi kosmosā palaiduši sunīti.
  • ..[autors] aktrisei īpaši veltīja lomu - mietpilsonisku lēdiju, anglieti, kas ļoti sašutusi, ka krievi kosmosā palaiduši sunīti.
  • Viņa [bibliotekāre] sāk aktīvi iejaukties vietējā kultūras nama darbā, ko vada mietpilsoniskais Dižbajāru pāris, kuri iestudē bezidejiskas lugas un ludziņas.
1.1.Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMietpilsoniska pašapmierinātība.
  • Mietpilsoniska pašapmierinātība.
  • Mietpilsoniskas intereses.
  • Mietpilsoniskas tradīcijas.
  • Mietpilsoniska audzināšana.
  • Tas notika laikā, kad Krievijā ārkārtīgi plašos apmēros ieviesās mietpilsoniskā gaume. Par skaistu uzskatīja to, kas bija dārgs.
  • Autors parāda, ka cīņa pret egoisma, skaudības, mietpilsonisku aizspriedumu iezīmēm cilvēkos ir reizē arī cīņa par jaunā padomju cilvēka izaugšanu..
  • Daudzi sāk domāt rafinēti mietpilsoniski - kur dzīvot man ir, iztikšana arī ir, ko tad vēl vairāk vajag?
Avoti: 5. sējums