Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mieturis
mieturis -ra, v.
1.bot. Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
PiemēriVeselībai bīstamas ir mežos un krūmājos augošās čūskogas.. - neliels augs [ar] četrām mieturī augošām lapām..
2.apv. No samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
Avoti: 5. sējums