apžilbināt

apžilbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).

PiemēriKaravīri, piepešas gaismas apžilbināti, piemiedza acis.

1.1.Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).

PiemēriSaule sāk apžilbināt acis.

Saule sāk apžilbināt acis.
Tik spilgts spožums ielija zālē, ka apžilbinātās acis pirmajā mirklī samirkšķinājās, tajā ņirbā neko nespēdamas saskatīt.
Par apžilbinošo spīdumu sauc spožu virsmu īpašību izraisīt īslaicīgu redzes pasliktināšanos.
Lai cik viņam [Oskaram] grūti gāja, viņš nemainīja savu izturēšanos, amerikānieša [Freda] spožums viņam nebija apžilbinājis acis.

1.2.pārn. Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).

Piemēri..viņš nemēģināja nevienu apžilbināt ar savām zināšanām; tieši otrādi - savus uzskatus un domas izsacīja neuzkrītoši..

..viņš nemēģināja nevienu apžilbināt ar savām zināšanām; tieši otrādi - savus uzskatus un domas izsacīja neuzkrītoši..

1.3.pārn. Par ko negaidītu, pārsteidzošu.

PiemēriMākslinieka talants apžilbina.

Mākslinieka talants apžilbina.
Bet kāpēc gan viņam pašam šodien tik nemierīgs prāts? Un pēkšņi Elmāru apžilbināja kāda gluži jauna un vaļsirdīga doma: «Rasma! Esmu nemierīgs un bēdīgs tāpēc, ka šodien skolā nebija Rasmas!»
Tiek veikti sagatavošanās darbi cilvēka pirmajiem lidojumiem starpplanētu telpā. Šie apžilbinošie zinātnes.. sasniegumi pārspēj katru iedomu.

Avoti: 1. sējums