Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izredzes
izredzes -džu, vsk. izredze, -es, s.
1.Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
PiemēriSpožas izredzes.
  • Spožas izredzes.
  • Mazas izredzes.
  • Drūmas izredzes.
  • Izredzes strādāt.
  • Izredzes uz darbu.
  • Zaudēt izredzes.
  • Dzīvot bez izredzēm.
  • Upīšu Mārtiņš gan sprieda līdzi par Ošu Andra nākotnes izredzēm, bet pašam taču arī bij sava rūpe.
  • Jaunais Rīgas teātris algu solīja krietni mazāku, nebija arī izredžu uz vieglumu radošajā darbā.
  • Augļi gan vēl ir gluži zaļi un ienāksies tikai pēc dažiem mēnešiem, toties ražas izredzes ir ļoti labas.
2.pareti Skats (uz kurieni), aina.
PiemēriJānis zin - jūra.. Uz kura paugura uzkāpis, tur skatās. Vai redzēs jau? Bet neredz. Spējš meža stūris vai jauns, augstāks, agrāk nemanīts paugurs aizslēpj izredzi.
  • Jānis zin - jūra.. Uz kura paugura uzkāpis, tur skatās. Vai redzēs jau? Bet neredz. Spējš meža stūris vai jauns, augstāks, agrāk nemanīts paugurs aizslēpj izredzi.
  • Skaistākā kalnā, kādu esmu redzējis, ir neaizsniegta izredze.. līdz pat līdzenumiem un tālē tikko nojaušamai jūras maliņai.
  • Nebija ne politehnikas, ne katedrāles, pat ne Ģertrūdes un Pāvila baznīcas, nevienas no tām augstajām mājām, kas tagad apklāj izredzi uz Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētām..
Avoti: 3. sējums