Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izravēt
izravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
PiemēriIzravēt vagas.
1.1.Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
PiemēriVēl veikumā jāieskaita ap 35 hektāri izravētu biešu..
1.2.Ravējot izraut (nezāles).
PiemēriKatrā lauciņā nezāles izravētas, zeme rūpīgi izrušināta.
2.Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu). Iznīcināt, iznīdēt.
PiemēriPēc darba algu katrs tagad gūs, Iz [no] dzīves netaisnība izravēta kļūs.
Avoti: 3. sējums