izrāviens
izrāviens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → izraut1.
PiemēriUn Pēteris, kurš tikko bija turējis apskautus Zentas plecus.., līdz viņa ar strauju izrāvienu atgādināja, ka viņš tos turējis apskautus ilgāk, nekā būtu to varējis darīt uzvaras prieka skurbumā, - Pēteris samulsa..
2.fizk. Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
PiemēriRiteņbraucējam jāprot sākt izrāvienu jeb kurā pedāļu stāvoklī.
3.mil. Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
Piemēri..karaspēks forsēja Oderas pieteku Neisi. Straujā izrāvienā iegūto placdarmu noturēt neizdevās..
Avoti: 3. sējums