izraut
izraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
PiemēriIzraut nezāles.
- Izraut nezāles.
- Izraut zobu.
- Izraut matu.
- Izraut korķi no pudeles.
- Izraut naglu no sienas.
- Pārlēcu pār grāvi, gribēju izraut kādu bieti, lai redzētu, cik liela, bet kļuva žēl. Mazliet atraku zemi, paraudzījos.
- Iebāzis roku azotē, sakostiem zobiem, viņš strauji izrāva metāla skambu no ievainojuma.
- Kamēr zirgs dzēra, zemnieks lasīja tam no krēpēm dadžus, izrāva ērci, kas bija piezīdušies kaklam..
1.1.Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
PiemēriViņš sagrāba puiša roku un lūkoja tajā iekost. Bet Birkenbaums izrāva roku..
- Viņš sagrāba puiša roku un lūkoja tajā iekost. Bet Birkenbaums izrāva roku..
- «Kaptein,» viņš [Purēns] atkal ierunājās un satvēra Sīli aiz piedurknes... Bet Sīlis neklausījās viņā, izrāva roku no Purēna pirkstiem..
- Upīšu Mārtiņš saskaities izrāva savu rokas stilbu no Andra nagiem.
- Pēkšņi plaukstā, kas gulēja zem Ingas galvas, Ģirts sajuta dīvainu, siltu miklumu. Viņš izrāva roku. Delna bija sarkana no asinīm.
1.2.Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
Piemēri..[Oļiņiete] pieskrēja pie Oliņa, izrāva ar niknu spēku viņam grāmatu un iesvieda kaktā..
- ..[Oļiņiete] pieskrēja pie Oliņa, izrāva ar niknu spēku viņam grāmatu un iesvieda kaktā..
- ..Rijnieks izrāvis Buķim pātagu un kā traks sācis pērt to savu ādaini.
- Spēji viņš izrāva šauteni no vecā kārtībnieka rokām un ar vienu lēcienu bija pāri ceļmalas grāvim.
1.3.pārn. Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
Piemēri..nepareiza izpratne par lugu rodas tad, ja kādu vienu problēmu mehāniski izraujam no visa darba satura..
- ..nepareiza izpratne par lugu rodas tad, ja kādu vienu problēmu mehāniski izraujam no visa darba satura..
- ..trūkstot plašākiem iepriekšējiem pētījumiem par skatuves mākslas attīstību, arī aktiera darbs tiek it kā izrauts no apkārtējās vides..
1.4.Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzraut virvi cauri cilpai.
- Izraut virvi cauri cilpai.
2.Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
PiemēriAr Laubes kungu kaut kas notika, viņš izrāva no kabatas sērkociņus un ilgi pūlējās aizdedzināt cigāru..
- Ar Laubes kungu kaut kas notika, viņš izrāva no kabatas sērkociņus un ilgi pūlējās aizdedzināt cigāru..
- Viņš izrauj no maksts aso kinžalu.
- Roku kabatā arī tikai tādēļ iebāzis, lai dūša būtu stiprāka, kad attapās un izrāva laukā, varēja redzēt, ka ceļgali viņam drebēja.
- ..ar vienu roku satvēru pakārtās drēbes un tās izrāvu uz grīdas.
2.1.Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
PiemēriIzrāvis mopēdu no šķūņa, uztarkšķinu un laižu uz kaimiņiem.
- Izrāvis mopēdu no šķūņa, uztarkšķinu un laižu uz kaimiņiem.
- Melnie kumeļi ātri izrauj karieti uz lielceļa.
2.2.Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriPēc pusdienas Brīviņu saimniece izrāva Tāli aiz rokas no dārza..
- Pēc pusdienas Brīviņu saimniece izrāva Tāli aiz rokas no dārza..
- Kā es toreiz raudāju, kad viņu kazaki izrāva naktī no mājas...
- pārn. Pēkšņā un negaidītā nāve izrauj Anatoliju no cīņu biedru rindām.
3.parasti 3. pers. Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
PiemēriLai arī ūdeņi joņiem skrien, Lai izrauti visi tilti, Vai mājā palikt un gaidīt vien..
- Lai arī ūdeņi joņiem skrien, Lai izrauti visi tilti, Vai mājā palikt un gaidīt vien..
- ..Daugava reiz lielos pavasara plūdos izrāvusi sev taisnu izeju uz jūru.
- ..mīnas izrautajā bedrē ierunājās telefonists..
- ..krāčainas upes ar spēkstaciju aizsprostiem, spožu ezeru virknes seno šļūdoņu izrautajās gultnēs un bezgalīgi meži.. tāda ir šī zeme.
4.Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
Piemēri..no vācu fašistu ķetnām izrāva Ainažus, Salacgrīvu..
- ..no vācu fašistu ķetnām izrāva Ainažus, Salacgrīvu..
- Es sapratu arī to, ka tikai viņš spētu mani izraut no šiem mitrajiem apakš zemes pagrabiem. Bet vai viņam būs tik daudz spēka, lai manis dēļ riskētu ar savu virsnieka karjeru?
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
PiemēriVarbūt pienāks laimes brīdis - labs loms, kas vienā rāvienā izraus laukā no nabadzības un rūpēm..
- Varbūt pienāks laimes brīdis - labs loms, kas vienā rāvienā izraus laukā no nabadzības un rūpēm..
- ..Andrejs.. viņu izrāva no sasmakušās lauku pasaules un ieveda.. strādnieku Rīgā.
- Es pilnīgi izrauts no pasaules trokšņa, no viņas spiedīgā tvaika..
4.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
PiemēriMirdzas pārnākšana viņu bija izrāvusi no.. nospiestības tikai uz īsu brīdi.
- Mirdzas pārnākšana viņu bija izrāvusi no.. nospiestības tikai uz īsu brīdi.
- Sveša balss pagalmā izrauj mani no pārdomām..
4.3.Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
Piemēri..izdevās noorganizēt jaunu bēgšanu un izraut no nāves vairāk nekā desmit nelaimē nokļuvušu padomju cilvēku.
- ..izdevās noorganizēt jaunu bēgšanu un izraut no nāves vairāk nekā desmit nelaimē nokļuvušu padomju cilvēku.
4.4.Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
PiemēriTraucēt diendusu viņa neuzdrošinājās, kas tad nezina, ka no miega izrauts cilvēks ir sirdīgs..
- Traucēt diendusu viņa neuzdrošinājās, kas tad nezina, ka no miega izrauts cilvēks ir sirdīgs..
- Pulkstenis istabā pie sienas ar saviem.. sitieniem.. viņu izrauj no snaudas.
5.Sameklēt, sadabūt. Arī izdabūt.
PiemēriKur tu izrāvi tik garšīgu buljonu?
- Kur tu izrāvi tik garšīgu buljonu?
- «Sameklēsi notis. Ziemu spēlēsi, mācīsies. Bet klavierēm es izraušu pašu labāko skaņotāju.»
- Es no tevis ar varu izraušu pēdējo noslēpumu..
6.sar. Strauji izdarīt, izveidot (ko).
PiemēriIzrauj grāvi pa to liekņu..
- Izrauj grāvi pa to liekņu..
6.1.Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
PiemēriLabu piedzīvojumu grāmatu izrauj cauri vienā rāvienā.
- Labu piedzīvojumu grāmatu izrauj cauri vienā rāvienā.
6.2.Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
Piemēri..trīs sērkociņus izrāva, kamēr aizkurināja jaunu papirosu.
- ..trīs sērkociņus izrāva, kamēr aizkurināja jaunu papirosu.
6.3.Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
Piemēri..vīri kādā aizvēja ieplakā, pabēguši nost no acīm, mēdza izraut pa pudelei sīvā.
- ..vīri kādā aizvēja ieplakā, pabēguši nost no acīm, mēdza izraut pa pudelei sīvā.
- Viņš ielēja vēl pa glāzītei. «Izrausim, bet tad stāsti tālāk.»
6.4.Ātri izpirkt.
PiemēriTie [skābētie gurķi] ir lētāki, un nabaga ļautiņi tos izrauj ar raušanu.
- Tie [skābētie gurķi] ir lētāki, un nabaga ļautiņi tos izrauj ar raušanu.
- Bet avīzes jau raksta, ka akcijas ar raušanu izrauj.
Stabili vārdu savienojumiIzraut (arī izzagt) aci(s) no pieres.
- Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres sar. — Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- Izraut ar (visam) saknēm idioma — Pilnīgi, pavisam iznīcināt.
- Izraut kaut (vai) no elles idioma — sar. Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) sar. — Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
- Izraut no (savas) sirds idioma — Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
- Izraut no gultas idioma — sar. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izraut no zobiem (arī no nagiem) idioma — sar. Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) sar. — Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Avoti: 3. sējums