novilkt
novilkt -velku, -velc, -velk, pag. -vilku; trans.
1.Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNovilkt maisu pa kāpnēm.
1.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriAbi jaunekļi pielēca kājās, satvēra Drūmo [piedzērušo] katrs pie savas rokas, ar redzamu patiku novilka viņu no estrādes un iestūma kārklos.
1.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNovilkt suni pa kāpnēm.
1.3.Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
PiemēriAnna nosēstas uz gultas un novelk Almu blakus.
1.4.Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst. Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
PiemēriSlīcējs novilka glābēju dzelmē.
1.5.Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
PiemēriBrīviņu saimniece, galvu nodūrusi, lakats novilkts zemu, neparko nevarēja redzēt, raud vai nē [ne].
1.6.Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
PiemēriTomēr lielā mercene daudz tīkamāk novelk mednieka somu.
2.parasti 3. pers. Nogurdināt (parasti rokas, plecus) — par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
PiemēriSoma laikam novilka viņai roku, Lija vairākkārt pārlika to no vienas rokas otrā..
3.Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru). Šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
PiemēriNograbēja āra durvis, nepieradusi roka raustīgi novilka rokturi..
4.Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
PiemēriNovilkt ragaviņas no ceļa.
Stabili vārdu savienojumiNovelkamā bildīte.
4.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNovilkt bērnu no zāliena.
4.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNovilkt ēzeli no ceļa.
5.Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
PiemēriNovilkt mēteli.
Stabili vārdu savienojumi
6.Nodīrāt (ādu).
PiemēriNovilkt medījumam ādu.
Stabili vārdu savienojumiNovilkt (arī noraut) ādu pār acīm.
6.1.Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
Piemēri..plūmēm novelk miziņu, tās pārdala uz pusēm un izņem kauliņus.
7.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
PiemēriUn tie [līdzdirektori] ar viņu rotaļājās, piesprieda pa druskai kredītu, bet nekad tik daudz, cik vajadzīgs, novilka no tā vecus parādus..
8.poligr. Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
PiemēriRītos tikko novilktās un korektrišu istabā ienestās slejas vēl gluži slapjas.
9.Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
PiemēriZirgs novelk vezumu gar grāvja malu.
9.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNovilkt zēnu gar vārtiem.
9.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNovilkt suni garām durvīm.
9.3.Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
PiemēriJuhaness pagriezās, novilka plaukstu pār seju un ātriem soļiem gāja uz durvīm.
9.4.intrans.
PiemēriŽuburs novilka ar roku pār deniņiem.
10.Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
Piemēri..[tēvocis] sāka aplēst un mērīt [dārzu], dzina smiltīs mietus un novilka auklas.
10.1.Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
PiemēriViss pagalms novilkts ar veļas auklām.
11.Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
Piemēri«Jāāā,» viņš novelk gari.., «jums tā lietiņa iet.»
12.Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
Piemēri..mākslinieks nespēj izskaidrot, kāpēc šo līniju viņš novilcis tieši tā un nevis citādi.
Stabili vārdu savienojumi(Taisns,) kā ar lineālu novilkts.
12.1.Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
PiemēriTe mērniecības darbu netrūkst, jo, kad vajag novilkt robežas, tad ir dzenamas stigas un rokamas kupicas.
Stabili vārdu savienojumiNovilkt robežu.
13.Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
PiemēriNovilkt ragaviņas visu ceļu.
13.1.Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
PiemēriZirgs visu dienu novilcis vezumus.
14.Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām.
Piemēri«Kādu tur [bērēs] lielo runāšanu? Kluss un spurains [nelaiķis] kā ezis savu mūžu novilka.»
14.1.intrans.
Piemēri«Žēl, ka vecaistēvs to nepiedzīvoja. Solījās jau gan līdz simtam novilkt, bet aizgāja.»
14.2.intrans. Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
PiemēriNovilkt smagajā darbā vēl pāris gadus.
14.3.intrans. Novilcināties.
PiemēriTaču nekādi nevedās uzsākt sarunu. Tā Artūrs bija novilcis līdz pēdējam brīdim.
15.pareti Nosūkt (daļu šķidruma).
16.sar. Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriMāte samērcē etiķī smalka lina auduma dvieli un pārsien plecu. «Lai novelk karstumu,» viņa saka.
Avoti: 5. sējums