novilcināties
novilcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inā-jos; refl.
1.Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriKur gan viņa cilvēki kavējas! Ak dievs, [degošā meža] glābšana novilcinājās, - tā jau novilcināta!
- Kur gan viņa cilvēki kavējas! Ak dievs, [degošā meža] glābšana novilcinājās, - tā jau novilcināta!
- Lieta pārlieku novilcinājusies.
1.1.Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriNovilcināties ar darba pabeigšanu.
- Novilcināties ar darba pabeigšanu.
- ..šodien viņš trijos bija gribējis sēsties pie galda, bet bija novilcinājies.. līdz četriem.
Avoti: 5. sējums