novilcināties
novilcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inā-jos; refl.
1.Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriKur gan viņa cilvēki kavējas! Ak dievs, [degošā meža] glābšana novilcinājās, - tā jau novilcināta!
1.1.Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriNovilcināties ar darba pabeigšanu.
Avoti: 5. sējums