novietojums
novietojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → novietot1.
PiemēriNereti aizkarus novieto gar logu augšmalu un sāniem tā, ka tie nosedz tikai pašu logu. Šāds aizkaru novietojums ir visneizdevīgākais..
1.1.Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
PiemēriLatviešu strēlnieku pulka štābs atradās mežā, netālu no Roberta bataljona novietojuma.
1.2.Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
PiemēriSalas novietojums ezerā.
2.Paveikta darbība, rezultāts → novietot2.
Avoti: 5. sējums