Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novicināt
novicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
PiemēriIvars draudoši novicināja dūres.
1.1.intrans.
PiemēriPēc kādas taisnības [atnākuši], to viņš nepateica, tik novicināja ar platu plaukstu.
Avoti: 5. sējums