Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novicis
novicis -ča, v.
novice -es, dsk. ģen. -ču, s.; rel.
Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
Piemēri«Vienalga, vienalga!» gavilē domās novice. «Galvenais mantojums taču ir debesu valstība.»
Avoti: 5. sējums