novicot
novicot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Nopērt (parasti ar vicu).
PiemēriNovicot ganu.
- Novicot ganu.
- Tēvs.. solījās: «Būs puika atkal jānovico...»
2.trans.; sar. Ātri apēst.
PiemēriNovicot maizes šķēli.
- Novicot maizes šķēli.
3.intrans.; sar. Noiet, noskriet, parasti ātri.
PiemēriNovicot pa kalnu lejā.
- Novicot pa kalnu lejā.
3.1.trans.
PiemēriNovicot piecus kilometrus.
- Novicot piecus kilometrus.
Avoti: 5. sējums