novietot
novietot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNovietot vāzi uz grīdas.
1.1.Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
PiemēriParka malā novietoti kioski.
2.Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
PiemēriNovietot talciniekus skolas internāta telpās.
2.1.Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
PiemēriZirgus novietoja stallī..
Avoti: 5. sējums