Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novilināt
novilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNovilināt zēnu lejā pie upes.
Avoti: 5. sējums