Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novilcināt
novilcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriNovilcināt lēmuma izpildi.
1.1.Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
PiemēriBija skaidrs, ka baroni grib novilcināt laiku, lai sagaidītu karaspēka palīdzību.
Avoti: 5. sējums