novietne
novietne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
PiemēriLaivu novietne.
1.1.Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai.
Piemēri..kolhozā ceļ vēl vienu novietni 20 000 vistām.
1.2.Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
PiemēriTūristu novietne.
Stabili vārdu savienojumiMazbērnu novietne.
2.Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
PiemēriPilsētbūvnieciski Krievu drāmas teātrim ir ideāla novietne - pašā Rīgas centrā.
Avoti: 5. sējums