Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novidžināt
novidžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
PiemēriBezdelīga novidžina un aizlaižas
1.1.trans.; pārn. Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
Piemēri«Es dejoju «Dzintariņā»!» pašapzinīgi un līksmi.. novidžina jauno vēsti Lienīte..
Avoti: 5. sējums