Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novīlēt1
novīlēt [novĩlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
PiemēriLai šķērszāģa zobi grieztu koksni, tiem sānu malas.. noteiktā leņķī slīpi jānovīlē..
2.Vīlējot atdalīt nost.
PiemēriLai.. [zāģa] zobi vieglāk iespiestos koksnē, tiem novīlē gala asmens aso šķautni.
Avoti: 5. sējums