Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novēsmot
novēsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
PiemēriNovēsmo liegs vējš.
Avoti: 5. sējums