novērpties
novērpties -vērpjos, -vērpies, -vērpjas, pag. -vērpos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNovērpties visu dienu.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
PiemēriMeitene uz galvas ienirst ezerā - asi un gandrīz bez trokšņa. Novērpjas balts mutulis.
3.parasti 3. pers. Vērpjoties, virpuļojot Īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
Piemēri..aizcirta durvis, tā ka vējš vien novērpās gar ausīm.
Avoti: 5. sējums