skraidelēt
skraidelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
PiemēriMašīnists skraidelēja no [kuļmašīnas] katla pie kūlēja, no kūlēja pie katla.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVāvere uzvedās kā jau savā medību laukā. Nekaunīgi skraidelēja pa lazdāju, kāpaļāja, šķīdama riekstus.
1.2.Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
PiemēriSavus bērna gadus viņš bija muižā pavadījis un kopā ar Kristīni un citiem dienestnieku bērniem vasarā pa lielo parku skraidelējis un slēpies..
1.3.pārn. Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
Piemēri..pa piekrastes šoseju skraidelēja spilgti krāsotas automašīnas.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.). Skraidīt (2).
Piemēri..pa pusvadītāju sāk skraidelēt elektriskā lauka radītie gaismas stariņi.
3.parasti 3. pers. Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
Piemēri..acis.. melnas, mazas un spožas, kustīgi skraidelēja zem retu, izplūkātu uzaču lokiem.
Stabili vārdu savienojumiSkraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ.
Avoti: 7-1. sējums