pārliecināties
pārliecināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
PiemēriPārliecināties, vai durvis aizslēgtas.
2.Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
PiemēriIeradies pēc pasaules kara un revolūcijām Latvijā, es drīz vien pārliecinājos, ka apstākļi stipri mainījušies.
Avoti: 6-1. sējums