pārliecīgs
pārliecīgs -ais; s. -a, -ā
pārliecīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli); pārlieks.
PiemēriNo pārliecīgas [jauniešu] aprūpēšanas un visa gatava priekšā nolikšanas var rasties kā lēnīgs klusētājs, tā enerģisks bļāvējs un nekauņa.
- No pārliecīgas [jauniešu] aprūpēšanas un visa gatava priekšā nolikšanas var rasties kā lēnīgs klusētājs, tā enerģisks bļāvējs un nekauņa.
- Rīgas pārliecīgo pieaugumu palīdz novērst Latvijas reģionālo centru.. attīstības stimulēšana.
- ..palaikam kritiķi «paceļ» balsis, lai brīdinātu māksliniekus no pārliecīgas aizraušanās ar kluso dabu gleznošanu.
1.1.Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
PiemēriLietus ne pilītes visu vasaru. Ganības izdegušas, lopi sprāguši aiz pārliecīgā karstuma.
- Lietus ne pilītes visu vasaru. Ganības izdegušas, lopi sprāguši aiz pārliecīgā karstuma.
- Kad.. celtnieki sāka veidot sūkņu stacijas būvbedri, gruntsūdeņu pārliecīgas pieplūdes dēļ darbu vajadzēja pārtraukt.
- ..tāds pārliecīgs loms jau bija gadījies kādā citā reisā, un viņš bija dzirdējis arī no citiem kapteiņiem, ka tas draud noslīcināt jedu.
1.2.Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
Piemēri..krusttēvs [kalponi] bija aizkaitinājis ar savu pārliecīgo skopumu, jo nedeva naudas pat priekš sērkociņiem..
- ..krusttēvs [kalponi] bija aizkaitinājis ar savu pārliecīgo skopumu, jo nedeva naudas pat priekš sērkociņiem..
- Pret.. kultūras mantojumu viņa izturas ar pienācīgu cieņu, bet bez pārliecīgas bijāšanas..
- Ko šis vīrs [pārvaldnieks] ar savu pārliecīgo stingrību pie zemniekiem bij noziedzies, to jaunais dzimtkungs bij apņēmies griezt par labu.
Avoti: 6-1. sējums