pārliecīgs
pārliecīgs -ais; s. -a, -ā
pārliecīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli); pārlieks.
PiemēriNo pārliecīgas [jauniešu] aprūpēšanas un visa gatava priekšā nolikšanas var rasties kā lēnīgs klusētājs, tā enerģisks bļāvējs un nekauņa.
1.1.Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
PiemēriLietus ne pilītes visu vasaru. Ganības izdegušas, lopi sprāguši aiz pārliecīgā karstuma.
1.2.Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
Piemēri..krusttēvs [kalponi] bija aizkaitinājis ar savu pārliecīgo skopumu, jo nedeva naudas pat priekš sērkociņiem..
Avoti: 6-1. sējums