pārliecība
pārliecība -as, s.
1.filoz. Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
PiemēriTikumiskā pārliecība.
- Tikumiskā pārliecība.
- Politiska pārliecība.
- Iekšēja pārliecība.
- Spriegā sabiedriskā dzīve ārzemēs, marksistiskā literatūra un tikšanās ar profesionāliem revolucionāriem bija dziļi ietekmējusi Raiņa māsas uzskatus un pārliecību.
- Šodien Kārlis Žuburs bija.. cilvēks, kas gāja cīņā par labāku cilvēces nākotni sava pasaules uzskata, savas dziļākās pārliecības dēļ.
- «Tu esi komunists?» - «Jā,» Antons atbildēja, lai gan nekad savā kabatā nebija nēsājis komunistu partijas biedra karti. Un piemetināja, lai kapteinis viņu pareizi saprastu: «Pēc pārliecības - jā...»
2.Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
Piemēri«..ja man kādreiz pietrūktu pret ko labai būt, tad manai dzīvei nebūs vairs nekādas vērtības. Tāda ir man pārliecība.»
- «..ja man kādreiz pietrūktu pret ko labai būt, tad manai dzīvei nebūs vairs nekādas vērtības. Tāda ir man pārliecība.»
- Manī aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka viņš ir kārtīgs cilvēks.
- Ja es tev saku, ka cilvēkam ir jāmācās, tad tā nav frāzīte. Tā ir mana vissvētākā pārliecība.
- ..[barons] nācis pie pārliecības, ka muižai nebūs lopu ganību [ja purvu nosusinās].
Stabili vārdu savienojumiNākt pie pārliecības.
- Nākt pie pārliecības — Gūt pārliecību.
Avoti: 6-1. sējums