Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārlemt
pārlemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu; trans.
1.Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
Piemēri«Vēl jau tu, Gaužen, nezini, ko no saviem dēliem izaudzināsi,» viņa atcirta, bet tad laikam ātri pārlēma, ka patlaban pareizāk aizstāvēties, nevis uzbrukt un pārgāja uz mīlīgu toni.
  • «Vēl jau tu, Gaužen, nezini, ko no saviem dēliem izaudzināsi,» viņa atcirta, bet tad laikam ātri pārlēma, ka patlaban pareizāk aizstāvēties, nevis uzbrukt un pārgāja uz mīlīgu toni.
  • Elga apstājas pie tramvaja pieturas. Dziļi ieelpojusi svaigo vakara gaisu, viņa pārlemj iet kājām..
1.1.intrans.
Piemēri«Mēs taču paši varam,» viņi saka, «mēs negribam, ka pārbauda un pārlemj mūsu vietā.»
  • «Mēs taču paši varam,» viņi saka, «mēs negribam, ka pārbauda un pārlemj mūsu vietā.»
Avoti: 6-1. sējums