pārlemt
pārlemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu; trans.
1.Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
Piemēri«Vēl jau tu, Gaužen, nezini, ko no saviem dēliem izaudzināsi,» viņa atcirta, bet tad laikam ātri pārlēma, ka patlaban pareizāk aizstāvēties, nevis uzbrukt un pārgāja uz mīlīgu toni.
1.1.intrans.
Piemēri«Mēs taču paši varam,» viņi saka, «mēs negribam, ka pārbauda un pārlemj mūsu vietā.»
Avoti: 6-1. sējums