apmiglot
apmiglot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; trans. Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
PiemēriUz priekšu ceļas rotas. Kā milzīgs mākonis no tāles apmiglotas Nāk nāve.
- Uz priekšu ceļas rotas. Kā milzīgs mākonis no tāles apmiglotas Nāk nāve.
1.1.Pārklāt ar šķidruma lāsēm.
Piemēri..[jaunieši] skatījās.. uz lietus lāšu apmiglotajiem ēku logiem..
- ..[jaunieši] skatījās.. uz lietus lāšu apmiglotajiem ēku logiem..
1.2.Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
Piemēri..[meitene] izgāja no istabas kā taustīdamās, jo asaras bija acis apmiglojušas.
- ..[meitene] izgāja no istabas kā taustīdamās, jo asaras bija acis apmiglojušas.
- Sirds strauji pukstēja, Andra acis reizēm apmigloja sajūsma.
- ..[notiesātā] acis bija apmiglotas, iekšēja nemiera un žēlu pilnas.
Stabili vārdu savienojumiApmiglot (arī aizmiglot) acis.
- Apmiglot (arī aizmiglot) acis idioma — 1. Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.2. Ar nolūku apmulsināt.
1.3.pārn. Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
PiemēriAusīs klusiņām dūca, laika apziņa un sajūta kā apmiglota.
- sal. Ausīs klusiņām dūca, laika apziņa un sajūta kā apmiglota.
2.trans. Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
PiemēriApmiglot ābelītes.
- Apmiglot ābelītes.
- Apmiglot ogu krūmus.
- Pret [tomātu] slimībām cīnos, stādus apmiglojot ar vienprocentīgu Burgundas šķidrumu.
- Ziedu laikā nedrīkst augus apmiglot vai apputināt ar indīgām vielām.
3.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu. Pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.). Apmigloties.
PiemēriLoga stikls apmiglojis.
- Loga stikls apmiglojis.
- pārn. ..Un drāšu pinekļus, kas apmiglo ar rūsu, Ap dārziem saimnieks tin..
Avoti: 1. sējums