Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmierināts
apmierināts -ais; s. -a, -ā
apmierināti apst.
1.Divd. → apmierināt.
2.Tāds, kas izjūt apmierinājumu (1).
PiemēriApmierināts cilvēks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas apmierinājums.
PiemēriApmierināts izskats.
Avoti: 1. sējums