Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmierinājums
apmierinājums -a, v.; parasti vsk.
1.Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
PiemēriSejā bija redzams apmierinājums.
1.1.Mierinājums.
PiemēriRast apmierinājumu darbā.
2.Paveikta darbība, rezultāts → apmierināt2.
PiemēriCivilprasības apmierinājums.
3.Paveikta darbība, rezultāts → apmierināt3.
PiemēriIegribu apmierinājums.
Avoti: 1. sējums