apmierinājums
apmierinājums -a, v.; parasti vsk.
1.Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
PiemēriSejā bija redzams apmierinājums.
- Sejā bija redzams apmierinājums.
- ..ap lūpām rotājās apmierinājuma smaids.
1.1.Mierinājums.
PiemēriRast apmierinājumu darbā.
- Rast apmierinājumu darbā.
- Es esmu izmisis un nezinu, kam pieglausties, kur atrast apmierinājumu.
- Vienīgais apmierinājums viņam [Akmanim] bija, ka Strautiņš pagaidām nesaņems visu naudu un tā droši vien nonāks Akmaņu kabatā.
2.Paveikta darbība, rezultāts → apmierināt2.
PiemēriCivilprasības apmierinājums.
- Civilprasības apmierinājums.
Avoti: 1. sējums