Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apmierināt
apmierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka kļūst mierīgs. Nomierināt.
PiemēriApmierināt raudošu bērnu.
  • Apmierināt raudošu bērnu.
  • Lai mani apmierinātu, vecmāmuļa deva man cukura kreņģelīšus [kliņģerīšus] un stāstīja visvisādas pasakas..
  • «Ko tu tā izbijies?» Bezgalīgs maigums izskan Kriša balsī kā pret vistuvāko cilvēku.. kas no vajāšanām galīgi novārdzināts un kam gribētos visādi palīdzēt, lai kaut cik to apmierinātu.
2.jur. Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.). Dot gandarījumu.
PiemēriApmierināt civilprasību.
  • Apmierināt civilprasību.
  • Sūdzētāja prasība apmierināta.
  • Tiesa, izskatījusi pieteikumu vai iesniegumu par sprieduma vai lēmuma izskatīšanu.., vai nu apmierina pieteikumu vai iesniegumu, vai arī atteic jaunu izskatīšanu.
3.Rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
PiemēriApmierināt vajadzības.
  • Apmierināt vajadzības.
  • Apmierināt iegribas.
  • Apmierināt savu ziņkāri.
  • Komjaunatnes organizācijām savā darbā jāveltī uzmanība katram cilvēkam, jācenšas apmierināt pieaugošās jauniešu garīgās prasības.
  • Ievai nekad nebija ienācis prātā apmierināt šo [fotografēšanas] kaislību. Kad Toms viņai uzdāvāja aparātu, viņa bija sajūsmināta.
  • Māte sagaida viņus ar grāmatu rokā, pēc skata pilnīgi mierīga, apmierināta, ka laimējies netraucēti palasīt..
4.Saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām).
Avoti: 1. sējums