apmirdzēt
apmirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja (retāk -mirdza, 1. konj.); trans.
1.Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
Piemēri..maizes krāsnī kvēloja sarkanas ogles, apmirdzēdamas.. krāsns muti ar maigu, rožainu gaismu.
- ..maizes krāsnī kvēloja sarkanas ogles, apmirdzēdamas.. krāsns muti ar maigu, rožainu gaismu.
- Saules apmirdzēta, plūst Daugava savos granīta krastos..
1.1.pārn. Padarīt skaistu, patīkamu.
PiemēriDienas gāja, saules apmirdzētas..
- Dienas gāja, saules apmirdzētas..
- Es esmu bagāts. Man pieder šie klusie, rasas apmirdzētie rīti, man pieder tas saldais svaigums, kas plūst no upes..
- Sākas jauna dzīve, ko apmirdz jaunrades darba prieks.
- Krāšņs un svētku prieka apmirdzēts ir mūsu maijs, sociālisma uzvaras zemes maijs.
1.2.pārn. Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
PiemēriReizēm.. viņas vaibstus apmirdzēja smaids.
- Reizēm.. viņas vaibstus apmirdzēja smaids.
Avoti: 1. sējums