apmirdzēt
apmirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja (retāk -mirdza, 1. konj.); trans.
1.Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
Piemēri..maizes krāsnī kvēloja sarkanas ogles, apmirdzēdamas.. krāsns muti ar maigu, rožainu gaismu.
1.1.pārn. Padarīt skaistu, patīkamu.
PiemēriDienas gāja, saules apmirdzētas..
1.2.pārn. Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
PiemēriReizēm.. viņas vaibstus apmirdzēja smaids.
Avoti: 1. sējums