apmīt1
apmīt [apmĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.; reti
1.Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
Piemēri..kādi tur cāļi līdz rudenim varēja izaugt,.. ziemu tā kā tā neizturēs vai arī kūtī govis apmīs.
1.1.Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
PiemēriApmīt nātres.
1.2.Saminot apdzēst (liesmu, uguni).
PiemēriIzrāva skalu no lāktura, apmina uguni ar kāju, lākturi ienesa kaktā.
2.Uzmīt vairākkārt.
PiemēriVai es biju, bāleliņ, Tavas kājas apminusi?
Avoti: 1. sējums