Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apmīt1
apmīt [apmĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.; reti
1.Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
Piemēri..kādi tur cāļi līdz rudenim varēja izaugt,.. ziemu tā kā tā neizturēs vai arī kūtī govis apmīs.
  • ..kādi tur cāļi līdz rudenim varēja izaugt,.. ziemu tā kā tā neizturēs vai arī kūtī govis apmīs.
1.1.Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
PiemēriApmīt nātres.
  • Apmīt nātres.
  • Apmīt dadžus.
1.2.Saminot apdzēst (liesmu, uguni).
PiemēriIzrāva skalu no lāktura, apmina uguni ar kāju, lākturi ienesa kaktā.
  • Izrāva skalu no lāktura, apmina uguni ar kāju, lākturi ienesa kaktā.
2.Uzmīt vairākkārt.
PiemēriVai es biju, bāleliņ, Tavas kājas apminusi?
  • Vai es biju, bāleliņ, Tavas kājas apminusi?
Avoti: 1. sējums