redzēt
redzēt redzu, redzi, redz, pag. redzēju; trans.
1.Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
PiemēriAnnele ieplēta acis.. un redzēja tēva smaidošo, gaišo seju.
- Annele ieplēta acis.. un redzēja tēva smaidošo, gaišo seju.
- ..mēs skatījām Un redzējām: Plok saules staros sniegs un kūst..
- Viņš redzēja, kā zibenīgi rikšoja skaisti zirgi.
- ..bite skaidri redz ultravioleto krāsu spektru, ko neredz cilvēks, bet neuztver sarkano krāsu.
- pārn. Mugurā viņiem bija apvalkātas, sauli un lietu redzējušas karavīru drēbes..
- pārn. No virsas" gan jumti noauguši ar brūngano sūnu, bet tik jau tā sūna arī ir, kas vēl satur, salmus tie jau nav redzējuši gadiem.
- pārn. Es paskatos uz viņa kājām. Tās ir kailas, putekļainas un norepējušas tā, it kā visu mūžu nebūtu redzējušas apavus.
- Ledus celiņā jau tagad vairs nebija ko redzēt - pēc rekordiem neviens negrib skatīties uz viduvējībām.
Stabili vārdu savienojumiNav ko redzēt. Redzēt elpu.
- Nav ko redzēt — Saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
- Redzēt elpu — Redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
1.1.intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
PiemēriKad vectēvs nevar ko saredzēt vai sameklēt, viņš arvien uzkabina acaines [acenes] uz deguna un tad tūlīt redz.
- Kad vectēvs nevar ko saredzēt vai sameklēt, viņš arvien uzkabina acaines [acenes] uz deguna un tad tūlīt redz.
- Kaķis tumsā redz labāk nekā cilvēks, tāpēc ka viņa acu tīklene.. labi uztver vāji apgaismotus priekšmetus.
1.2.intrans. Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
PiemēriTīklene ir nesalīdzināmi svarīgāka un sarežģītāka par acs optisko aparātu: tieši ar tīkleni jau arī acs redz.
- Tīklene ir nesalīdzināmi svarīgāka un sarežģītāka par acs optisko aparātu: tieši ar tīkleni jau arī acs redz.
- ..uz jaunceltnes stāv vīrs ar ķelli drošā rokā, un acis - jaunas, jaunas, tālu redzēt var.
1.3.Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
PiemēriRedzēju, cik tu biji satraukts, kad pirms stundām trim plēsi vaļā aploksni..
- Redzēju, cik tu biji satraukts, kad pirms stundām trim plēsi vaļā aploksni..
- ..Kalējs.. pasmaidīja, bet visi redzēja, cik grūti viņam bija izspiest smaidu.
- Viņš redz sievas sejā izbailes..
2.Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
PiemēriPirmajai partijai Egle ierosināja molekulā ievest arī radioaktīvus atomus, lai redzētu, kur jaunās zāles paliek ķermenī.
- Pirmajai partijai Egle ierosināja molekulā ievest arī radioaktīvus atomus, lai redzētu, kur jaunās zāles paliek ķermenī.
- Targals: Nāc tuvāk, stāsti, ko tu redzējis, Es gribu zināt, kas jūs visus biedē..
2.1.intrans.
Piemēri«Mīļā māmulīt un māšukiņ! Ceru, ka jūs esat savā vecajā mājā un šo vēstuli saņemsiet. Kā redzat, esmu sarkanarmietis.»
- «Mīļā māmulīt un māšukiņ! Ceru, ka jūs esat savā vecajā mājā un šo vēstuli saņemsiet. Kā redzat, esmu sarkanarmietis.»
2.2.Jaust, noprast.
PiemēriHertai pēc atvaļinājuma tā bija pirmā darba diena. Viņa aplika krāsainas gliemežvāku krelles, lai sanatorijā redzētu, ka viņa bijusi Krimā.
- Hertai pēc atvaļinājuma tā bija pirmā darba diena. Viņa aplika krāsainas gliemežvāku krelles, lai sanatorijā redzētu, ka viņa bijusi Krimā.
- Istaba bija maza, bet mājīga, un katrā sīkumā varēja redzēt, ka te dzīvo sieviete.
- pārn. ..mazais kucēns pamazām auga, un vērīgākam skatienam bija redzams, ka dienās tas patiesi būs liels un vērā ņemams suns.
2.3.Saprast, apzināties.
Piemēri«Arī tas no svara, ka lielpilsētu strādnieki jūt un redz, ka uz laukiem viņiem rod vairāk un vairāk piekritēju, palīgu.»
- «Arī tas no svara, ka lielpilsētu strādnieki jūt un redz, ka uz laukiem viņiem rod vairāk un vairāk piekritēju, palīgu.»
- Konduktore bārās, bārās.., taču, redzēdama, ka viss šis nebēdīgais [jauniešu] bars tā kā tā nepaklausīs, nogurusi nepievērsa tam vairs nekādas uzmanības.
- Līze redzēja, ka nekāda prātīga runāšana [kaimiņos] nav gaidāma un vedināja Andri mājup.
3.Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
PiemēriRedzēt grūtības.
- Redzēt grūtības.
- Redzēt ciešanas.
- Redzēt sāpes.
- Redzēt laimi.
- Redzēt vienaldzību.
- Redzēt uzplaukumu.
- Veidenbaums redz postu visapkārt. Viņš nespēj būt vienaldzīgs pret to.
- Es neesmu redzējis cilvēcības, Kas žēlo un jūt..
- Viņai vajadzēja redzēt pieticību un prieku, lai varētu vēl ticēt laimei.
3.1.Sajust (par dzīvniekiem).
Piemēri..tas teļš par velti tur nebļauj un suns pelavu pūnē gan zin, ko viņš gaudo. Kustoņi tādās reizēs [cilvēka nāves tuvumu] redz vairāk nekā cilvēks.
- ..tas teļš par velti tur nebļauj un suns pelavu pūnē gan zin, ko viņš gaudo. Kustoņi tādās reizēs [cilvēka nāves tuvumu] redz vairāk nekā cilvēks.
- ..kad vistas redzēja, ka no mums nekā liela nedabūs, tās aizzagās uz rudziem..
4.Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
PiemēriViņa [kino operatora] atzinību ir iemantojuši tikai nedaudzi jaunās paaudzes mākslinieki. Tajos Arnis sakās redzam mūsu mākslas nākotni.
- Viņa [kino operatora] atzinību ir iemantojuši tikai nedaudzi jaunās paaudzes mākslinieki. Tajos Arnis sakās redzam mūsu mākslas nākotni.
- Atgūlies uz muguras un aizvēris acis, redzu tos visus [divdesmit gadus] plašā, nesaraustītā ainā savā priekšā... esmu atkal dzimtenē. Gan kā zēns, klejodams pa liekni ar lopu baru, gan kā jauneklis, palīdzēdams tēvam apsargāt mežu..
- Māte daudzas lietas redzēja pārāk bēdīgā gaismā.
- Krams.. atgūlās gultā. Pēc brītiņa viņš aizmiga un redzēja sapni. Bija tā kā viesības kaut kur, kādā svešā vietā.
Stabili vārdu savienojumiRedzēt sapni. Redzēt sapnī.
- Redzēt sapni — Sapņot (miegā).
- Redzēt sapnī — Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Stabili vārdu savienojumi(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim. (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt.
- (Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim idioma — Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt idioma — Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- Acīm redzot (arī redzami) idioma — 1. Ātri, strauji.2. Acīmredzot.3. .
- Gara acīm redzēt (arī skatīt) idioma — Iztēlot redzes priekšstatos.
- Kur tas redzēts? idioma — Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Ne acī durams neredz idioma — Saka, ja ir ļoti tumšs.
- Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt idioma — Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
- Ne redz, ne jūt idioma — 1. Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.2. Saka, ja par kādu nav ziņu.
- Ne redzēts, ne dzirdēts — Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī neparasts.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt — 1. Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.2. Saka par to, kas ir lielā daudzumā.3. Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi. Apnicīgi ilgstoši.
- Nebija ko redzēt idioma — Saka, ja ko veic ātri. Saka, ja kas noris ātri.
- Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) idioma — 1. Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.2. Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) idioma — Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) idioma — sar. Neiegūt, nedabūt.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) idioma — sar. Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) idioma — 1. Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.2. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā idioma — Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- Redzēt (arī skatīties) kādam cauri idioma — Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- Redzēt (tikpat) kā uz delnas idioma — Ļoti labi redzēt (ko).
- Redzēt (vaigu) vaigā idioma — Tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- Redzēt dienas gaismu (arī dienasgaismu) idioma — 1. Dzimt.2. Tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.). Tikt realizētam (piemēram, par lēmumu).
- Velnu redzēt idioma — sar. Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
Avoti: 6-2. sējums