redzams
redzams -ais; s. -a, -ā
redzami apst.
1.Divd. → r edzēt.
2.Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
PiemēriSpektra redzamā daļa.
Stabili vārdu savienojumiNākt redzamam.
2.1.labi Uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
PiemēriViņa seja bija kā vairumam jaunu cilvēku: ne sevišķi skaista, bet arī bez redzamiem trūkumiem..
Stabili vārdu savienojumiRedzams kā uz delnas.
3.Tāds, kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē). Izcils.
PiemēriRedzams dzejnieks.
3.1.Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs. Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
PiemēriRedzami sasniegumi.
4.part. nozīmē Tāds, ko var pieņemt par iespējamu (pēc kādām pazīmēm). Droši vien.
PiemēriElmārs apjuka. Redzams, viņš nebija paradis runāt ar cilvēkiem, ko uzskatīja kaut kā pārākus par sevi.
4.1.Skaidri saprotams. Neapšaubāms.
Piemēri«Tā turēties!» Harijs [stūrmanis] mundri attrauca, kas kapteinim, redzams, patika. Viņš tikko manāmi pasmaidīja un aizgāja.
Stabili vārdu savienojumiAcīm redzami (arī redzot). Acīm redzams (arī redzami).
Avoti: 6-2. sējums