Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
redze
redze -es, s.; parasti vsk.
Bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
PiemēriAsa redze.
  • Asa redze.
  • Vāja redze.
  • Normāla redze.
  • Pasliktināta redze.
  • Redzes spēja.
  • Redzes analizators.
  • Redzes orgāns.
  • Redzes nervs.
  • Redzes sajūtas.
  • Redzes iespaidi.
  • Redzes asums.
  • Pārbaudīt redzi.
  • Piepūlēt redzi.
  • Nogurdināt redzi.
  • Zaudēt redzi.
  • Acs redzes ass.
  • Telpiskā redze.
  • ..redze ir atkarīga no gaismas, apgaismojuma.
  • Redze un dzirde mums [izlūkiem] saspīlēta.
  • Ļoti laba redze ir plēsīgajiem putniem. Vanags redz nelielus putniņus 1077 metru attālumā.
  • Skatoties caur vienkāršu lupu, mēs palielinām attēlu, tas ir, palielinām redzes leņķi.
  • Viņam bija laba redzes atmiņa. Reiz redzēta cilvēka izskatu viņš varēja atcerēties vēl pēc vairākiem gadiem.
Stabili vārdu savienojumiBinokulārā redze. Krāsu redze. Redzes atmiņa.
  • Binokulārā redze — Viena attēla uztvere, kas nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības.
  • Krāsu redze — Acu spēja izšķilt objekta krāsas.
  • Redzes atmiņa — Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
  • Redzes leņķis — Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist no redzes loka (biežāk no acīm). Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā.
Avoti: 6-2. sējums