Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zeltkāte
zeltkāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
PiemēriMaz pazīst arī tādas ēdamās sēnes kā.. zeltkātes (eglaines, lipīgo un rožsārto zeltkāti) - tās ir viegli iegaumējamas un pēc attiecīgas apstrādes un novārīšanas lietojamas uzturā.
Avoti: 8. sējums