Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zeltīts
zeltīts -ais; s. -a, -ā
zeltīti apst.
1.Divd. → zeltīt.
2.Zeltains.
PiemēriKad no rīta pavēru acis, ieraudzīju zeltītu gaismu, tā nāca no pēdējām lapām, un cauri tām spīdēja saule.
Avoti: 8. sējums