Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zeltgalvīte
zeltgalvīte -es, dsk. ģ-en. -šu, s.
1.Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
PiemēriDzeltenās zeltgalvītes.
2.reti Zeltgalvītis.
PiemēriMazā zeltgalvīte, mizu ložņa, cekulainā un garastainā zīlīte atrod starp egļu skujām un mizas plaisās kukaiņu oliņas un kūniņas.
Avoti: 8. sējums