zeltains
zeltains -ais; s. -a, -ā
zeltaini apst.
Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir zeltam raksturīgais spīdums.
PiemēriZeltaini graudi.
- Zeltaini graudi.
- Zeltains zieds.
- Zeltainas rudens lapas.
- Zeltainā mauraga.
- Zeltainā lilija.
- Zeltains tauriņš.
- Zeltaina gaisma.
- Zeltaini dzeltens.
- Zeltaini brūns.
- Zeltaini mirdzēt.
- Jau pa zeltainai purenes galvai. Tās ir tik košas, ka pa gabalu mirdz kā mazas, zālē iekritušas saulītes.
- ..ratiņš izrādās nevienam nevajadzīgs un aizmirsts noveco.. bēniņu putekļos, kas tikai saules starā rādās zeltaini.
- Valentīnai bija lielas, zilas acis, mīksti, zeltaini mati..
- Liepas zied... Zeltainā vainagā pelēkās mājas.
- Rietēja saule, un čaganais, vieglais sniegs zeltaini vizēja.
- pārn. ..viņa skaidri juta, ka šinī brīdī ne viņas miesā, ne dvēselē nemājoja zeltainās atmiņas, glabādamas Edvarta glāstus.
- pārn. Un Vasaras ielas smiltis Man pretī zeltaini smiesies..
Stabili vārdu savienojumiZeltainās aļģes.
- Zeltainās aļģes — Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
Avoti: 8. sējums