Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zeltains
zeltains -ais; s. -a, -ā
zeltaini apst.
Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir zeltam raksturīgais spīdums.
PiemēriZeltaini graudi.
  • Zeltaini graudi.
  • Zeltains zieds.
  • Zeltainas rudens lapas.
  • Zeltainā mauraga.
  • Zeltainā lilija.
  • Zeltains tauriņš.
  • Zeltaina gaisma.
  • Zeltaini dzeltens.
  • Zeltaini brūns.
  • Zeltaini mirdzēt.
  • Jau pa zeltainai purenes galvai. Tās ir tik košas, ka pa gabalu mirdz kā mazas, zālē iekritušas saulītes.
  • ..ratiņš izrādās nevienam nevajadzīgs un aizmirsts noveco.. bēniņu putekļos, kas tikai saules starā rādās zeltaini.
  • Valentīnai bija lielas, zilas acis, mīksti, zeltaini mati..
  • Liepas zied... Zeltainā vainagā pelēkās mājas.
  • Rietēja saule, un čaganais, vieglais sniegs zeltaini vizēja.
  • pārn. ..viņa skaidri juta, ka šinī brīdī ne viņas miesā, ne dvēselē nemājoja zeltainās atmiņas, glabādamas Edvarta glāstus.
  • pārn. Un Vasaras ielas smiltis Man pretī zeltaini smiesies..
Stabili vārdu savienojumiZeltainās aļģes.
  • Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
Avoti: 8. sējums