skats
skats -a, v.
1.Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina1.
PiemēriRudens skats.
- Rudens skats.
- Skats uz ezeru.
- Logi ar skatu uz ielu.
- Skatu kartītes.
- No augstākā klints bluķa bija varens skats pār Liepavotu un visu Daugavu.
- Pāri dakstiņu jumtiem atvērās skats uz dziļu leju un plašām, zilām tālēm, kuras virmoja rietošās saules dūmakā. Cēsis atrodas stāvā piekalnē.
- Benedikts: Tur, kur jūs nonāksiet, ir skatu tornis, bet nekāpiet. Tagad nedrīkst.
Stabili vārdu savienojumiDabas skats. Skatu tornis.
- Dabas skats — Dabasskats.
- Skatu tornis — Tornis apkārtnes novērošanai.
2.Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; aina2.
PiemēriDīvains skats.
- Dīvains skats.
- Bēdīgs skats.
- Bija satriecošs skats, kad, skatītājiem un tiesas vīriem izklīstot, nabagi Silabrieži palika sētā vieni paši ar savas mantas atliekām.
- Nataša raustījās elsās. Mēs jau karojām trešo vasaru un simtiem reižu bijām redzējuši nāvi un vēl daudz ko sliktāku. Bet šis skats bija neizturams.
- Uzmanīgi ejot skaņas virzienā, nonācu pie nelielas žagaru kaudzītes, kur atklājās neparasts skats. Pie žagaru kaudzītes.. gulēja apmēram pusmetru gara odze un kustināja asti. Odzes priekšā kā paralizēta tupēja varde un ik pa brīdim žēli iepīkstējās.
2.1.pārn. Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
Piemēri..paveras skats Jelgavas nabadzīgo un bagāto ļaužu dzīvē, kalpotāju un viņu saimnieku attiecībās.
- ..paveras skats Jelgavas nabadzīgo un bagāto ļaužu dzīvē, kalpotāju un viņu saimnieku attiecībās.
3.Vizuāli uztveramo (parasti cilvēka, dzīvnieka) ārējo pazīmju kopums; arī izskats1.
PiemēriCienīgs skats.
- Cienīgs skats.
- Viņa nolieca galvu, no skata tādu nevarīgu, pazemīgu..
- Reizēm drēbe no tīras vilnas, tai vajadzētu būt labai, taču vienmēr liekas kā saburzīta. Tauta saka: tai nav skata.
Stabili vārdu savienojumiNav skata (arī izskata). No (arī pēc) skata.
- Nav skata (arī izskata) sar. — Nav glīti, skaisti.
- No (arī pēc) skata — Pēc ārējā izskata. Pēc redzamām pazīmēm.
4.Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
PiemēriLugas pirmā cēliena otrais skats.
- Lugas pirmā cēliena otrais skats.
- Tēlotājs spilgti iezīmēja Eseksa garastāvokļa maiņas tavernas skatā, kur tika kaldināti sazvērestības plāni..
- Dailes teātrim raksturīgie lielie inscenējumi prasīja plašu tēlotāju sastāvu. Pirmajos pēckara mēnešos līdzās pieredzējušajiem aktieriem masu skatos tika nodarbināti gadījuma rakstura tēlotāji un pat iesācēji.
- Aspazijas luga [«Vaidelote»] izrādījās pateicīga viela.. muzikālas drāmas radīšanai. Te redzama vieta operas monologam, ariozo.. un izvērstam operas skatam.
5.Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
Piemēri..Osiene sēdēja sarāvusies, maziņa un klusa, tramīgiem skatiem pavadīdama katru meitas kustienu.
- ..Osiene sēdēja sarāvusies, maziņa un klusa, tramīgiem skatiem pavadīdama katru meitas kustienu.
- Lejā, cik tālu sniedz skats, tumšzaļi ciedru sili, mežiem noaugušas kalnu kores..
- Māt, atmiņā man vienmēr vizēs Tavs mazliet skumjais, mīļais skats..
- pārn. ..viņai varēja patikt mans skaidrais skats uz dzīvi, mans pareizais pilsētas tvana novērtējums.
- pārn. ..kur vien takas krustojas un mijas, Tur manī raugās Dzimtene ar saprotošu skatu.
- Oņņa.., kā kaut ko dzirdēt gribēdama, pavērsa skatu augšup un pavilka vaļā lakata malu.
- Skats pagriezts vienmēr turp, kur zvaigžņu zaigs Klāj gājputniem un ļaudīm Piena ceļu.
- Tēva un dēla skati dzirkstīdami saduras.
Stabili vārdu savienojumiAplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis).
- Aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) idioma — Otri apskatīties.
- Ar skatu (arī ar skatienu, acīm) mērīt (arī mērot) idioma — Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Mest skatu (arī skatienu, acis) idioma — Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ idioma — Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Pacelt skatu (arī skatienu, acis) idioma — Pavērst skatienu uz augšu.
- Pagriezt skatu (arī skatienu) — Paskatīties (kāda virzienā).
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) idioma — 1. Paskatīties (uz ko, kur).2. Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu) gaisā — Paskatīties uz augšu, augšup.
- Pavērst skatu (arī skatienu) — Paskatīties.
- Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) idioma — Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) — Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skats (arī skatiens, acis) satumst idioma — 1. Saka, ja redze kļūst vāja.2. Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
- Skats (arī skatiens) pagriežas — Likt pavērstam (par skatienu).
- Uzmest skatu (arī skatienu, acis) idioma — Ātri paskatīties (uz ko).
Stabili vārdu savienojumiSkata (arī izskata) pēc. Skata (arī skatiena) līnija. Skatu meklētājs.
- Skata (arī izskata) pēc — Tādēļ, lai rastos labs iespaids.
- Skata (arī skatiena) līnija — Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skatu meklētājstehn. — 1. Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.2. Vieta, no kuras novēro kādu objektu.
Avoti: 7-1. sējums