Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skatīties
skatīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vērst skatienu (kur, uz ko).
PiemēriSkatīties tālumā.
  • Skatīties tālumā.
  • Skatīties spogulī.
  • Skatīties sejā.
  • Skatīties pa logu.
  • Skatīties augšup.
  • Skatīties uz jūru.
  • Zibeņos patīk skatīties, pērkonā klausīties, bet arī gan tikai tad, kad tie nestāv virs pašu galvām.
  • Māte nāca lēni, apkārt skatīdamās.
  • Man vienmēr ir labāk runāt, ja varu skatīties cilvēkam acīs.
  • Viņai līdzās tupēja dzeltenais runcis un zaļām acīm skatījās tumšajā sejā..
  • pārn. Visi mēs skatāmies dzīvē. Bērnībā - platām, izzināt kārām, paauguši - gudri rāmām vai viltīgi piemiegtām acīm.
  • pārn. Es skatos lielai pārvērtībai acīs, Par kuru lielākas vairs nav un nevar būt.
  • ..Un mirkļi kad satumst Un sāp, Es baidos skatīties sevī..
Stabili vārdu savienojumiMelo, acīs skatīdamies.
1.1.Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
PiemēriAp logiem glūn pulks ziņkārīgo un skatās un nevar atskatīties, kā tie [kāzu viesi] tur pa iekšu mielojas, dzer, dejo, dzied un līksmojas.
  • Ap logiem glūn pulks ziņkārīgo un skatās un nevar atskatīties, kā tie [kāzu viesi] tur pa iekšu mielojas, dzer, dejo, dzied un līksmojas.
  • Līze.. skatījās, kā sadeg sausās skaidas, kā tās izkūp liesmās.
1.2.trans.
PiemēriSkatīties izrādi.
  • Skatīties izrādi.
  • Skatīties gleznas.
  • Skatīties saules rietu.
  • Dzintars obligāti jāskatās nesteidzoties, ar lupu un pret sauli..
Stabili vārdu savienojumiNeskaties (arī neskati) vīru no cepures.
1.3.Būt vērstam (kur, uz ko) – par acīm, skatienu.
PiemēriAcis skatās grīdā.
  • Acis skatās grīdā.
  • pārn. ..no fotogrāfijas pretī skatās Raiņa acis. Mūžīgi jaunas dzejnieka acis.
1.4.Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
PiemēriAcis skatās bikli.
  • Acis skatās bikli.
  • Apstulbis tu domās stāvi, Acis skatās stīvi: «Viņš, kas sēja dzīvi, Tagad ievācis ir nāvi?»
  • pārn. ..vēsi skatījās rotaļu zirdziņa stikla acis.
  • pārn. ..vakaru tumsā zaļas un sarkanas semaforu apaļās acis skatījās mierīgas un lēnas..
1.5.pārn. Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
PiemēriSkatīties nākotnē.
  • Skatīties nākotnē.
2.parasti 3. pers. Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
PiemēriTorņu smailes skatās ūdenī.
  • Torņu smailes skatās ūdenī.
  • Ziedi skatās uz sauli.
  • ..gāzelēdamies čāpo Staņislavs, viņam mugurā sasprindzināti skatās Vaskas automāta stobrs.
2.1.Izplatīt gaismu (kur, uz ko) – par debess spīdekļiem.
Piemēri..no melnajām rudens debesīm skatījās spodru zvaigžņu tūkstoši.
  • ..no melnajām rudens debesīm skatījās spodru zvaigžņu tūkstoši.
3.Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
Piemēri«Uz kuru pusi ir upe?» es jautāju, jo krasts no tālienes šķiet tik izrobots, ka neko nevaru saprast. - «Skaties pēc bojām,» pamāca kapteinis.
  • «Uz kuru pusi ir upe?» es jautāju, jo krasts no tālienes šķiet tik izrobots, ka neko nevaru saprast. - «Skaties pēc bojām,» pamāca kapteinis.
  • «.. vakariņas būs cepeškrāsnī,» māte ierunājās, kad dēls jau skatījās pēc mēteļa.
  • Saulītei rietot, tas [brālis] ieiet dārzā un skatās, kur trejžuburu liepa. Izskatās vienā vietā - nav, izskatās otrā - nav..
  • pārn. Aiz loga čāpstina lietus - pa visu nakti nav paēdis, caur krūmiem čabēdams iet un skatās pēc ogām, blēdis.
3.1.Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
PiemēriSkatīties pēc sievas.
  • Skatīties pēc sievas.
  • Skatīties pēc vīra.
4.Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību). Raudzīties (4).
Piemēri..Māris skatījās uz tīrību... Trauki un galda rīki spīdēja un laistījās..
  • ..Māris skatījās uz tīrību... Trauki un galda rīki spīdēja un laistījās..
  • ..kastu pieņēmēja Sūra, kam jāskatās, lai te neko neizvazā, nesaka ne vārda.
4.1.Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
PiemēriViņš stingri skatās uz to, ka neviena ligzda no nežēlīgas rokas netiek izpostīta.
  • Viņš stingri skatās uz to, ka neviena ligzda no nežēlīgas rokas netiek izpostīta.
  • Ēdienu trauciņos liekot, viņš kā vanags skatījās, vai tikai kādam netiek lielāks gaļas kumosiņš kā viņam.
4.2.Ievērot, ņemt vērā.
PiemēriSkatīties, lai audumam būtu piemērota krāsa.
  • Skatīties, lai audumam būtu piemērota krāsa.
5.Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
PiemēriSkatīties nopietni uz savu aicinājumu.
  • Skatīties nopietni uz savu aicinājumu.
  • Skatīties no cita viedokļa.
  • «Es neesmu tik apzinīga, kā jūs ar tēvu gribat... vispār es skatos uz dzīvi citādi.»
  • «Ja cilvēks sācis skatīties uz parādībām no viena rakursa, tad viņš pie tā arī pierod, un viņam ir labi.»
Stabili vārdu savienojumiSkatoties (arī raugoties) no (arī pēc) (kā).
5.1.Uzskatīt, pieņemt (par ko).
Piemēri..barona augstā kārta visu attaisnoja. Bet ne tā uz baronu skatījās Valmieras puikas. Viņiem tas bija un palika līdzgaitnieks Čugunjānim..
  • ..barona augstā kārta visu attaisnoja. Bet ne tā uz baronu skatījās Valmieras puikas. Viņiem tas bija un palika līdzgaitnieks Čugunjānim..
  • Feniksieši ir visu mutē. Viņi ir pirmie, kas bez bailēm izgāja ģenerālstreikā. Uz viņiem skatās kā uz varoņiem.
  • ..uz atbraucējiem, ja viņi meklē «lielo rubli», skatāmies kā uz klaidoņiem...
Avoti: 7-1. sējums