skatītājs
skatītājs -a, v.
skatītāja -as, s.
1.Darītājs → skatīt, skatīties.
2.Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
PiemēriTeātra skatītāju zāle.
2.1.Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
PiemēriSkatītāju tribīnēs saradās arvien vairāk. Tie pulcējās ap finišu, kur parasti var redzēt un dzirdēt visvairāk.
Avoti: 7-1. sējums