skatiens

skatiens -a, v.

1.Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.

PiemēriStraujš skatiens.

Stabili vārdu savienojumi(Ie)urbt skatienu (arī acis).

(Ie)urbt skatienu (arī acis) — Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) — (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) — Ātri apskatīties.
Ar skatienu (arī ar skatu, acīm) mērīt (arī mērot) — Vērtējot pētījoši apskatīt.
Atraut skatienu (no kā, no kāda) — Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
Atveldzēt skatienu — Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
Bēgošs skatiens — Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
Iedurt skatienu — Iesākt cieši skatīties (kur).
Iegremdēt skatienu — Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
Iekļaut (arī ietvert) skatienā — Pārredzēt.
Izturēt skatienu — Skatoties kādam acis, nenovērāties.
Laist skatienu (arī acis) — Skatīties.
Meklēt ar skatienu (arī ar acīm) — Censties ieraudzīt.
Mēroties skatieniem — Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
Mest (uz kādu) skatienus (biežāk acis, aci) sar. — Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
Mest skatienu (arī skatu, acis) — Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ — Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut — Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Nolaist skatienu (arī acis) — Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
Pacelt skatienu (arī skatu, acis) — Pavērst skatienu uz augšu.
Pagriezt skatienu (arī skatu) — Paskatīties (kādā virzienā).
Pamest skatienu (arī skatu, acis) — 1. Paskatīties (uz ko, kur).2. Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
Pamest skatienu (arī skatu) gaisā — Paskatīties uz augšu, augšup.
Panest skatienu — Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) — Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) — Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pavadīt ar skatienu (arī ar acīm) — Sekot ar skatienu.
Pavērst skatienu (arī skatu) — Paskatīties.
Saistīt skatienu — Pievērst sev kāda skatienu.
Skatiena (arī skata) līnija — Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) — Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) — Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Skatiens (arī acis) meklē — Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Skatiens (arī acis) pārskrien — Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Skatiens (arī skats, acis) satumst — 1. Saka, ja redze kļūst vāja.2. Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
Skatiens (arī skats) pagriežas — Tikt pavērstam (par skatienu).
Skatiens ieduras — Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) — Ātri paskatīties (uz ko).

1.1.pārn. Zināšanu, interešu kopums. Redzesloks.

Piemēri«Tu esi tālu braucis, daudz redzējis un zini, tev ir skatiens dzīvē,»

Avoti: 7-1. sējums