kompetence
kompetence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam).
PiemēriTiesas kompetence.
2.Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
PiemēriKompetence politiskos jautājumos.
Avoti: 4. sējums