kompetentums
kompetentums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kompetents1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTiesas kompetentums.
- Tiesas kompetentums.
- Izpildkomitejas kompetentums.
2.Vispārināta īpašība → kompetents2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriArhitekta kompetentums.
- Arhitekta kompetentums.
- Kompetentums pedagoģijas jautājumos.
- No jūsu pūlēm un darba mīlestības, iniciatīvas un kompetentuma, prasmes strādāt ar cilvēkiem daudzējādā ziņā ir atkarīgi panākumi.. saimnieciskajā darbībā.
Avoti: 4. sējums